Dievs, tava zeme deg!

Pēdējos gados šīs dzejnieka Andreja Eglīša rindas var tulkot burtiski, jo tiešām pavasaros Latvijas zeme ir liesmās.

Mediji bez pārtraukuma ziņo par kūlas ugunsgrēku sekām un lūdz cilvēkus nededzināt pērno zāli. Šajos ugunsgrēkos iet bojā viss, kas pagadās uguns ceļā, arī mājas un pat cilvēki, bet kūlu tomēr turpina svilināt.
Dažreiz nolaižas rokas un vairs pat negribas rakstīt par kūlas dedzināšanas izraisīto ļaunumu, jo cilvēku neapdomības un nolaidības priekšā mediji ir bezspēcīgi. Bet, ieskatoties statistikas datos, izrādās, ka žurnālistu darbam ir jēga – kūlas ugunsgrēku skaits, lai arī nav pavisam sarucis, tomēr pēdējos gados ir mazinājies. Bet, lai kūlas dedzināšana Latvijā izbeigtos pavisam, vēl ir daudz darba politiķiem, vides sargiem un plašsaziņas līdzekļiem.

Nedaudz statistikas
Ieskatoties pēdējo desmit gadu kūlas ugunsgrēku statistikā, var redzēt, ka vismazāk kūla degusi 1997. gadā – tikai 335 reižu, bet nodegušas 69 ēkas. Tad ar katru nākamo gadu ugunsgrēku skaits lēnām, bet neatlaidīgi audzis. Audzis arī nodegušo ēku skaits. Kūlas ugunsgrēku kulminācija sasniegta 2002. gadā ar 4328 ugunsgrēkiem, astoņiem bojā gājušajiem un 514 nodegušām ēkām.
Pēc tam atkal mazinās reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits – 2003. gadā reģistrēti 3847 ugunsgrēki, pieci bojā gājušie, 270 nodegušas ēkas. Bet 2004. gadā – 3155 ugunsgrēki, četri bojā gājušie un nodegusi “tikai” 121 ēka.
Šogad kūlas dedzinātāji sarosījās ļoti agri, jau 5. janvārī reģistrēti pirmie pieci kūlas ugunsgrēki. Bet kopumā janvārī reģistrēti 14 kūlas ugunsgrēki. Februārī, pateicoties biezajai sniega segai, kūlu nededzināja. Marta pēdējās trīs dienās kūlas dedzināšana atkal atsākās, un līdz 20. aprīlim tika reģistrēti 826 kūlas ugunsgrēki, kuros cietusi 21 ēka, bojā gājušo nav.
Pēc šiem datiem var redzēt, ka ugunsgrēki mazinās, bet vēl nav izbeigušies pavisam.

Pavasara vēstneši
Agrāk par pavasara atnākšanu liecināja pirmās sniegpulkstenītes un vizbulītes, tagad – degoši lauki. Un kādēļ gan lai tie nedegtu? Acīmredzot daži īpašnieki dedzināšanu uzskata par efektīvāko zemes apstrādes veidu. Un skaisto pavasara ziediņu vietā var skatīt degošo zemi, kas arī izskatās iespaidīgi. Tikai bērni aizmirst pavasaru ziedu krāšņumu un smaržu, jo aizraujošāk taču pavasara skaistumu skatīt kā liesmojošu lauku.
Vēl viens agrāko laiku pavasara atnākšanas liecinieks bija pa laukiem braucoši traktori. Bet tagad Latvijā lauku kultivācija vairs nav izplatīta parādība. Daži zemes īpašnieki nevar atļauties apstrādāt savus laukus vai vienkārši negrib to darīt, bet dažiem īpašniekiem dažādi noteikumi un aizliegumi liedz racionāli izmantot savu zemi. Tā, piemēram, ir Salas pagasta polderos, kas ir Ķemeru nacionālā parka teritorija. Šo zemju īpašniekiem nav ļauts brīvi, pēc saviem ieskatiem izmantot laukus, pat pļaušanai ir speciāli noteikumi: šajos polderos dabas draugi aizsargā griezes. Un te nu izveidojies paradokss, jo vieni noteikumi aizliedz kūlas dedzināšanu, bet citi noteikumi aizliedz zemi apstrādāt. Attiecīgajām ministrijām vajadzētu tikt skaidrībā, kā tad īsti rīkoties šajos laukos, jo diez vai griezēm patiks pēc deguma smirdoša zeme.

Ugunsgrēku vietā
RAA pabija vairākās ugunsgrēku vietās gan degšanas brīdī, gan pēc tam. Liesmojošie lauki tiešām izskatās iespaidīgi, bet nodegušie lauki… Visapkārt melnas atmatas, visā apkārtnē jūtams deguma smārds, nekā no pavasarīgā svaiguma un pirmajiem asniņiem. Bet daudzi asniņi jau bija sākuši ceļu pretī saulei.
Kādā vēlā vakara stundā RAA devās uz Inciemu, kur dega vairāki hektāri kūlas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas rajona Siguldas daļas vada komandieris Juris Janauskis ugunsgrēka vietā pastāstīja: “Šī izskatās pēc ļaunprātīgas dedzināšanas, liekas, ka cilvēki tādā veidā gribējuši sakopt apkārtni. Pavasarī ugunsdzēsējiem tiešām ir vairāk darba. Šodien, piemēram, sieviete dedzināja ugunskuru, bet uguns iegāja zālē. Tas nav attaisnojums, tik un tā tika sastādīts protokols. Padomju laikā vairāk bija apstrādātu lauku un nebija, kam degt, tāpēc šī problēma nebija tik aktuāla. Pērn kūla dega vairāk, bet tagad ir daudz vairāk visādu akciju un informācijas, arī stingrāki likumi pieņemti, tāpēc šogad deg mazāk. Arī mediji, informējot sabiedrību, palīdz mazināt kūlas ugunsgrēkus.”
RAA novēroja, kā kūlu dedzina Salaspils novadā – te kūla svila gandrīz vai mājas pagalmā. Kad RAA žurnālisti steidzīgi piebrauca pie ugunsgrēka un izlēca no automašīnām ar fotoaparātiem, dedzinātāji ātri vien sabēga mājā. Liesmas plosījās pat elektrības stabu tuvumā.
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons sarunā ar RAA atzina, ka kūlas ugunsgrēki samazināsies: “Pagājušajā gadā Latvijā vidēji bija trīssimts ugunsgrēku dienā, bet šogad vidēji tikai simts. Noteikti ir vērts, ka žurnālisti raksta par šo problēmu. Kā piemēru var minēt Zviedriju, kur šī problēma bija daudz lielāka nekā Latvijā. Tur tika veiktas sociālās kampaņas – septiņus gadus politiķi runāja, žurnāli, laikraksti rakstīja un televīzija raidīja. Tagad Zviedrijā kūlas ugunsgrēki vairs nav problēma. Arī Latvijā tiek rīkotas dažādas kampaņas, laukos jau uz stabiem parādījušies plakāti, kas aicina nededzināt kūlu. Tāpat kā slepkavība un laupīšana ir noziegums, arī kūlas dedzināšana ir noziegums.”

Dedzinātāju nodarītais ļaunums
Par ļaunumu, ko nodara kūlas dedzinātāji, runāts daudz. Arī skolās bērniem jau pirmajās klasēs stāsta, ka kūlu dedzināt ir slikti, galvenokārt akcentējot postu, ko nodara dzīvajām radībiņām. Tā ir vislabākā pieeja kūlas dedzināšanas apkarošanai, jo bērni ir nākamā paaudze, ko vajag pārliecināt nededzināt savu zemi.